Hemofilijas ārstēšanas evolūcija

• 1840. gadā ir fiksētas pirmās rakstiskās liecības par asins pārliešanas izmantošanu hemofilijas ārstēšanai. Vienpadsmit gadus vecam zēnam, kuram pēc operācijas sešas dienas bija nepārtraukta asiņošana, tiešas pārliešanas veidā tika ievadītas 12 unces  jeb 355 ml jaunas un spēcīgas sievietes asiņu.
   
• 20. gadsimta sākumā hemofiliju joprojām varēja ārstēt, tikai pārlejot asinis, un visbiežāk asins donori bija bērnu radinieki. Šajā laikā asiņu konservēšana jeb uzglabāšana nebija iespējama. Hemofilijas slimnieku paredzamā vidējā dzīvildze bija aptuveni 13 gadi.
   
• 20. gadsimta piecdesmitajos gados ārstēšanai pirmoreiz tika izmantota asins plazma (t. i., asinis bez formelementiem), tomēr tajā nebija pietiekama asinsreces faktoru koncentrācija.
   
• 1968. gadā uzņēmums “Baxter” pirmoreiz laida tirdzniecībā VIII asinsreces faktora koncentrātu.
   
• Kopš 1983. gada asinsreces faktoru koncentrāti iziet pretvīrusu apstrādi, lai novērstu nopietnu vīrusu infekciju (A, B un C hepatīta un HIV) risku. Līdz tam laikam cilvēki a hemofiliju šīs infekcijas ieguva ļoti bieži.
   
• 1992. gadā uzņēmums “Baxter” laida tirdzniecībā pirmo rekombinanto VIII asinsreces faktoru. Rekombinantais asinsreces faktors ir mākslīgi iegūts faktors, kas nav izdalīts no cilvēka plazmas, tādēļ nerada vīrusu infekciju risku.
   
• 1998. gadā sākas pirmie gēnu terapijas pētījumi.

C-ANPROM/LV/ADYN/0074