“Jo agrāk jaunietis ir aktīvi iesaistījies lēmumu pieņemšanā par savu hemofilijas ārstēšanu, ir iesaistījies injekciju veikšanā savām vajadzībām, jo vieglāka ir turpmākā pāreja pie pieaugušo speciālista, jo viņš jūtas jau šajā etapā daudz mazāk atkarīgs no vecākiem”, uzsver Dr. Marika Grūtupa pediatre, hematoonkoloģe.
Video “Kad jāsāk aizdomāties par pāreju no bērnu uz pieaugušo veselības aprūpi?” teksta transkripcija.
Es teiktu, ka ir jāsāk domāt jau vismaz no mirkļa, kad bērns pats ir sācis atbildēt par savu hemofilijas aprūpi, tātad vienam bērnam tie būs 11, 12 gadi, citam – 15, 16. Tas ir ļoti, ļoti atkarīgs no katra pacienta un viņa ģimenes, jo to lielā mērā nosaka bērna psiholoģiskā pieaugšana, viņa fiziskā varēšana. Tāda oficiāla Latvijā noteikta pāreja no bērna vecuma medicīnas uz pieaugušo ir 18 gadi.
Protams, tas nav atrisināms vienā momentā. Jo vairāk mēs ar ģimeni un bērnu būsim jau laikus sākuši par to runāt, jo vairāk būs skaidrs, kādas ir viņiem, tieši konkrētam bērnam nepieciešamās papildu palīdzības jomas. Vai tas ir tikai un vienīgi ārsts un hemofilijas māsiņa vai varbūt arī fizioterapija. Varbūt tas ir psiholoģiskais atbalsts. Jo vairāk mēs būsim šīs jomas jau apzinājuši, jo vairāk būsim arī atraduši labākos risinājumus, jo, protams, šī pāreja būs gludāka un mazāk stresaina ģimenei. Taču kopumā par to ir jāsāk domāt tiešām jau laikus.
Jo agrāk jaunietis ir aktīvi iesaistījies lēmumu pieņemšanā par savu hemofilijas ārstēšanu, ir iesaistījies injekciju veikšanā savām vajadzībām, jo vieglāka ir turpmākā pāreja pie pieaugušo speciālista, jo viņš jūtas jau šajā etapā daudz mazāk atkarīgs no vecākiem.
Tie ir bijuši viņa lēmumi, un arī turpmāk, kad viņš 18 un vairāk gados dosies viens pats pie hemofilijas speciālista, viņš vairs nejutīsies tik ļoti atkarīgs no vecākiem. Viņam jau būs savs viedoklis, un viņam būs arī savas sajūtas un savs redzējums par to, kā viņš jūt, kāda būtu viņam labākā, piemērotākā hemofilijas ārstēšana pieaugušo vecumā.
Līdz ar to es tiešām aicinātu savus jauniešus daudz agrāk aktīvi iesaistīties savā hemofilijas ārstēšanā, savukārt vecākus aicinātu atļaut jauniešiem jeb vēl nosacīti bērniem tajos 14, 16, 17 gados pieņemt savus lēmumus. Ja ne atļaut, tad vismaz ļoti aktīvi ieklausīties bērnu viedoklī, jo tādā veidā mēs visi kopā viņiem palīdzēsim šo pāreju no bērna uz pieaugušo medicīnu padarīt mazāk sāpīgu, un mēs paši jutīsimies drošāk. Gan ģimenes, kurās ir cilvēks ar hemofiliju, gan, protams, arī mediķi. Gan tie, kas aprūpē viņu līdz 18 gadiem, gan arī tie, kas uzņemsies saistības un rūpes pēc 18 gadu vecuma.
C-ANPROM/LV/ADYN/0100