Vai pārejas rezultātā tiks mainīti medikamenti hemofilijas ārstēšanai?

Attiecībā par medikamentozo terapiju, ja pacientam ir atrasta viņam labi piemērota, ērti lietojama terapija, kas kompensē viņa 8. faktora deficītu, tad lielāko daļu obligātas prasības mainīt terapiju nav.

Bet reizēm varētu būt kādas terapijas un medikamentu izmaiņas, un tas varētu būt vairāku apstākļu dēļ.

Pirmkārt, kādreiz medicīniskajā sistēmā un kompensācijas sistēmā ir ierobežojumi, un tie var būt gan vienā, gan otrā virzienā. Var būt tādi, kur, piemēram, bērniem medikamentu varam izrakstīt plašāk, un, sasniedzot 18 gadu vecumu, šie tā sauktie kompensācijas noteikumi – ko valsts apmaksā, cik daudz un kurus medikamentus – var būt atšķirīgi. Līdz ar to var būt situācija, ka mums bija iespēja un valsts apmaksāja bērniem līdz 18 gadiem vienu terapiju, ko pēc 18 gadiem tādam pašam pacientam var arī neapmaksāt. Tā ka tas varētu būt par iemeslu, kāpēc kādreiz ārsti saka, ka ir jāatrod citi medikamenti.

Otrs faktors varētu būt tieši pretējā virzienā. Ja, pieņemsim, pieaugušajiem ir pasaulē apstiprināta oficiāla indikācija kādai no hemofilijas smaguma pakāpēm, bet bērniem, piemēram, līdz 18 gadu vecumam šis medikaments vēl nav apstiprināts lietošanā, līdz ar to, pārejot pie pieaugušo speciālista, ārsts varētu piedāvāt arī jaunu terapiju, kas, tāpēc ka nebija vēl pietiekami izpētīta, nebija bērniem līdz 18 gadu vecumam pieejama.

Pārsvarā, ja ir uzsākta terapija un nav šo manis minēto faktoru, vismaz sākotnējā etapā ārsts parakstīs to pašu medikamentu. Bet 18 gadu vecuma sasniegšana terapijas izvēles ziņā nav nekas atšķirīgs, kā tas ir bijis līdz šim. Tas vienalga ir kopīgs pacienta, varbūt arī ģimenes un mediķa lēmums. Tiek piedāvāts, tad kopīgi apspriesti plusi un mīnusi, vajadzības un izvēlēti atbilstošie risinājumi.

C-ANPROM/LV/ADYN/0106